Piektdiena, 17. maijs, 2019

Leningrad

Leningrad
Ieeja no: 18:00
Sākums: 19:30
Beigas: 21:00

Sazinieties par ložas nomas iespējām: vip@arenariga.com

EUROSHOW PROMOTER PIEDĀVĀ:
GRUPĒJUMS «ĻEŅINGRAD» – MAIJA KONCERTS RĪGĀ
17. maijā, Arēna Rīga, Skanstes iela 21

Akurāt pirms 20 gadiem, 1998. gadā vienā no pirmajām Sergeja Šnurova teleintervijām viņam pavaicāja, ko viņš darīs, ja atnāks milzīga, vistautas popularitāte. Uz to viņš ar pārliecību atbildēja: “Ar “Ļeņingrad” tas ir ļoti sarežģīti, tādi projekti vienkārši nevar kļūt populāri…” Bet, lūk, pēc divdesmit gadiem grupējums ne tikai gatavojas atjaunot apmeklējuma absolūto rekordu dzimtajā pilsētā – 65 tūkstoši cilvēku “Sankt-Peterburg Arena” stadionā 19. oktobrī –, bet arī piepilda stadionus Eiropas galvaspilsētās!

2019. gada 17. maijā, sekojot jau vecai labai tradīcijai, “Ļeņingrad” zem “Arēna Rīga” jumta pulcēs vairāk nekā desmit tūktošus skatītāju. Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem katra izrāde, ko atved Šnurs – un viņa izaicinošā, godīgā, netolerantā komanda, kas visas lietas sauc savos vārdos, turklāt bieži vien necenzētos – ir kā ilgi gaidīts svaiga gaisa malks. Un ne tikai krievvalodīgajiem: par spīti tam, ka grupējuma daiļradē jaudīgs elements ir “dižās un varenās” krievu valodas pareiza izmantošana, vispārējai “eshatoloģiskajai sajūsmai” tulkojums nav vajadzīgs.
– Stadionu kultūra eksistēja laikos, kad bija izpriecu deficīts un ikviens notikums pulcēja miljum daudz skatītāju. Tolaik konkurence nebija tik agresīva kā patlaban, un arī mākslinieku nebija tik daudz. Es pats esmu apmeklējis grupas “Akvarium” solokoncertu, kurš bija stāvgrūdām piepildījis Kultūras pili,– atminas Sergejs Šnurovs.– Jevtušenoko savu dzeju lasīoja stadionos – izrādās, arī vārds spēj piepldīt stadionus. Taču “Ļeņingrad”, protams, nav nedz par vārdu, nedz domu,– atzīst Sergejs Šnurovs.– Šādā aspektā “Ļeņingrad” īpatnība ir “nepaklausības svētki”, visatļautība – un ikviens tajā vēlas piedalīties. Tās ir tīras emocijas.
Par savu galveno uzdevumu Sergejs uzskata meklēt kopīgo, kas apvieno dažādus cilvēkus un dažādas jēgas. Tajā pašā laikā dziesmās pašās par sevi dziļa jēga nav obligāta.
– Es, rau, nekad neesmu tā uzskatījis. Reizēm tieši otrādi – jo mejēdzīgāks teksts, jo labāka dziesma. Ņemsim par piemēru “Ой мороз-мороз, не морозь меня” [Eh, sals, sals, nesaldē mani]. Par ko ir šī dziesma? Ne par ko! Taču tajā ir noskaņa. Tādu tipiski krievisku skumju noskaņa. Un mēs tās skumjas ņemam kā gaļu, iebāžam maļamajā mašīnā un iegūstam baisus svētkus.
Arī Latvijas iedzīvotājiem, protams, ir kaut kas, ko iebāzt Ļeņingradas gaļas mašīnā. Ikkatrs koncerts it kā masu psihoterapojas seanss. Cilvēki ir noguruši no sabiedriski noteiktā relatīvisma. Ikdienas sacīkstēm, sociālajām neirozēm, un vienā kopējā pārsātinātā muzikālā trakulībā izšķiež visu, kas uzkrājies, un pēc koncerta dodas prom kā pēc labas pirts – noguruši, attīrījušies un laimīgi. 17. maijā “Ļeņingrad” kārtējo reizi kārtīgi sapurinās Rīgu un, kā klājas, pamodinās kolektīvo bezapziņu. Skanēs grupējuma visi svarīgākie dažādu gadu hiti un jaunas dziesmas. Laipni lūgti uz ļeņingradoterapiju!

Pirkt biļetes